Nu lai būtu skaidrība - pēc manas necilās saprašanas, mūs laimīgus padara mums nepieciešamo lietu esamība mūsu dzīvē un attieksme pret tām.
Pieņemsim, tev ir vajadzīgas emocionālas, seksuālas u.tml. attiecības ar vīrieti. Ja tev tās ir, kaut kāds plauktiņš ir aizpildījies.
Ja tev nav tās - nu tu vari savu attieksmi sakārtot tā, ka plauktiņš var kādu laiku būt tukšs, bet nost ar nevienam nav jāmirst.
Man šīs attiecības IR vajadzīgas, šajā ziņā es neesmu pašpietiekama un godīgi to atzīstu. Bet tas arī vienlaikus nenozīmē, ka vīrietis ir tas vienīgais, no kura ir atkarīga laime un dzīves piepildītība - jo vismaz es savās vajadzībās pieticīga nemāku būt!;)
Pieņemsim, tev ir vajadzīgas emocionālas, seksuālas u.tml. attiecības ar vīrieti. Ja tev tās ir, kaut kāds plauktiņš ir aizpildījies.
Ja tev nav tās - nu tu vari savu attieksmi sakārtot tā, ka plauktiņš var kādu laiku būt tukšs, bet nost ar nevienam nav jāmirst.
Man šīs attiecības IR vajadzīgas, šajā ziņā es neesmu pašpietiekama un godīgi to atzīstu. Bet tas arī vienlaikus nenozīmē, ka vīrietis ir tas vienīgais, no kura ir atkarīga laime un dzīves piepildītība - jo vismaz es savās vajadzībās pieticīga nemāku būt!;)