Kurvjzieža kontemplācijas

Ai, nu diezko jau neuztraucos. Sajūta apmēram tāda, kāda gadās, kad pa ielu iet kāds savā nodabā bubinošs večuks vai večiņa, kurš pēkšņi apstājas un noķērcas :"I vse vi, bļadji, sgoritje siņem plameņem!" vai vēl ko tādu, norādīdams uz tevi vai vēl kādiem nejaušiem garāmgājējiem.
It kā jau saproti, ka neko ļaunu nodarīt nevar, īstenībā drusku pat smieklīgi un drusku nožēlojami. Bet garastāvokli uz mirkli sabojāt var.
Un gadījumos, ja nožēlu, ka neesmu mirusi pirms kādiem astoņiem gadiem, izsaka cilvēks, kura agresiju nevar norakstīt uz vecuma plānprātu un kuram neesmu neko izēdusi, rodas arī jautājums: "A par ko šitā?"
Ai, bet nieki tas viss.