Kurvjzieža kontemplācijas

Nekas cits jau neatliek.:) Kaut gan man sāp kuņģis, iedomājoties, kā cilvēki, kas tikko mežā braukājuši pajūgos pa kūstošo sniegu, sanāk 19.gadsimta lauku mājā, kur uz krāsns mūriša pītā grozā silst speķa pīrādziņi,...bet uz gariem koka galdiem, nosegtiem ar linu galdautiem, rotājas glāzītes ar mēli krāsojošām zilganām un zaļganām spirtotām limonadēm...
Kāpēc piecdesmitgadīgam dzīvespriecīgam kretīnam ar augstāko izglītību pašam tas liekas ļoti iederīgi, es, lūk, nespēju saprast!