Kurvjzieža kontemplācijas

Es, protams, nezinu, ko viņš domāja. Man gan no vecāsmātes stāstītā palicis iespaids, ka 1944. gadā neviens vairs īpašas ilūzijas neloloja, un visu attiecīgo iesaukumu drīzāk apvējojusi diezgan skaidri noprasta nolemtība bezjēdzīgai nāvei.
Un manī nez kāpēc ir sentimentāla vēlme solidarizēties ar viņiem, tiem večukiem ar viņu izpostītajām dzīvēm. Traģismā un ilūziju trūkumā. Un ne mirkli par to nekautrējos.