Kurvjzieža kontemplācijas

Spieto skudras. Viena uzlidojumā sakodusi man kāju.
Drusku uzmākusies atvasaras noskaņa, kaut gan zinu, ka vēl jau nevajadzētu, vēl jau viss var būt, un gan jau arī būs. Nu, saule, lencīškleitiņas, maigas naktis.
Protams, pat, ja vasara beigtos tieši tagad, es arī būtu pateicīga, ka tā vispār bijusi. Un ka bijusi Tieši Tāda.
Bet vēl taču nekas nebeidzas. Lūdzu, lūdzu, vēl nē!