Kurvjzieža kontemplācijas

Līdz vienpadsmitiem vakarā ir gaišs, un es jūtu, cik alkaini mana nīkulīgā ķermeņa izslāpušās šūnas kampj gaismu. Man gribas dzert gaismu, peldēties gaismā, ieelpot gaismu, iesūkt sevī, katras šūnas katrā organoīdā.
Arī mijkrēšļi šajā gadalaikā ir skaisti. Un naktīs Ģertrūdes ielā dzied lakstīgalas. Bet mūsu pagalmā čabinās eži un, plivinādamies kā ēnas, medī sikspārņi.