(Anonīms)
Jap. Un tad ir vienalga vai esmu uz riteņa (pēdējoreiz tieši tā bija), vai sab transā vai mājās, vai veikalā. Bet es savilku, ka asaras nebija tik daudz no paša noguruma (skrienot vai strādājot dārzā es neraudu, jo lai arī nogurstu, bet tā ir reizē arī atpūta) kā fakta, ka, lai arī rāvusies melnu muti, es, no sevis gan neatkarīgiem apstākļiem, neesmu todien izdarījusi ne uz pusi no tā, ko paredzēju, neviena laba vārda todien saņēmusi, turklāt mājās nav neviena, kas varētu nocelt kādu daļu no uzkrātajiem darbiem. ar šādu sevis slānīšanu, ka neesmu "gana labi" kaut ko vai ka dienai bijis kāds neparedzēts fiasko, vai ka kaut kas izgājis ārpus manas kontroles - ar to man ir senas attiecības, līdz ar to tāds emocionāls sakāpinājums un skumjas stāv aiz noguruma.