Saule iet uz Vesperēm Vecajā Ģertrūdē. Sarkani nodeg vilkābeles, mežrozes smaržo, kaimiņu sētā plaukst jasmīns.
Gaismas pēkšņi ir ļoti daudz, tā pludina un žilbina, bet gribas vēl un vēl, jo dzīvā atmiņā ir mokošā, žņaudzošā tumsa ziemas otrajā pusē.
Žēl iet gulēt, negribas ar savu murkšķa miegu to balto, silto, smaržīgo jūnija gaismu piegulēt.
Gaismas pēkšņi ir ļoti daudz, tā pludina un žilbina, bet gribas vēl un vēl, jo dzīvā atmiņā ir mokošā, žņaudzošā tumsa ziemas otrajā pusē.
Žēl iet gulēt, negribas ar savu murkšķa miegu to balto, silto, smaržīgo jūnija gaismu piegulēt.