Kurvjzieža kontemplācijas

Brīvdienu būšu izmantojusi, lai izlasītu Žoludes "Silto zemi" un "Materia Botanica".

Ko lai saka - ja pirmā ir mākslinieciski spēcīga šiza, kurā gribot negribot pavelcies uz to, cik krāsaini un dramatiski visiem neirotiskajiem varoņiem brauc jumts, tad otrajā autore nez kādēļ mēģina to šizu racionalizēt un varoņus normalizēt. Rezultātā krāšņums zūd, un sanāk diezgan gaudens pastāsts par lūzerīgiem dīvaiņiem.

Vārdu sakot, otrā diloģijas daļa ir mākslinieciski vājāka. Kaut arī es galīgi neesmu šizu fane.