Ja es no šī gada izrāpošu dzīva, tas būs tikai, pateicoties maniem brīnišķajiem draugiem.
Sākot no pagājušās piektdienas, katru dienu jutos mazliet apčubināta un saņēmusi optimisma injekciju.
Paldies. Jūs esat lieliski.
Ja tagad parādītos kaut kāda feja, moira vai cita stipri pilnvarota likteņlēmēja parādība un teiktu: - Nu tā, tu vari izvēlēties vai nu Latvijas uzvaru pusfinālā, vai Erdogana zaudējumu vēlēšanās, bet abus nekādi nē! - es gauži raudātu.
Ko jūs izvēlētos?
Līdz vienpadsmitiem vakarā ir gaišs, un es jūtu, cik alkaini mana nīkulīgā ķermeņa izslāpušās šūnas kampj gaismu. Man gribas dzert gaismu, peldēties gaismā, ieelpot gaismu, iesūkt sevī, katras šūnas katrā organoīdā.
Arī mijkrēšļi šajā gadalaikā ir skaisti. Un naktīs Ģertrūdes ielā dzied lakstīgalas. Bet mūsu pagalmā čabinās eži un, plivinādamies kā ēnas, medī sikspārņi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
