Kurvjzieža kontemplācijas

Noskatījos (laikam "Current Times"?) sižetu par ukraiņu meiteni Žeņu, snaiperi. Viņa neilgi pirms kara apprecējusies, arī ar karavīru; februārī devusies uz fronti, kopš tā laika ir ierakumos. Saņēmusi apbalvojumus. Pēdējos divus mēnešus (t.i., kops augusta) no vīra un priekšniecības slēpusi neplānoti sākušos grūtniecību, taču kara mediķi Žeņu pieķēruši, un vadība pārcēlusi no frontes uz štābu sagaidīt pirmsdzemdību atvaļinājumu.
- Šausmīgs kauns, ka nevarēšu izpildīt solījumu palikt frontē līdz Ukrainas uzvarai, - viņa teica, nikni blenžot kamerā un šūpojot rudo zirgasti. - Taču nedzemdēt arī nevar, tik daudz cilvēku jau krituši un vēl kritīs; kādam tak būs te pēc kara vēl jādzīvo.

Tikmēr fonā žurnālisti demonstrē grūtniecēm pielāgotu uniformas modeli; reportiere stāsta, ka tādas pagaidām piegādājot tikai brīvprātīgie un ziedotāji no dažādām valstīm, taču skaidrs, ka vajadzēšot aizvien vairāk un vairāk, jo Žeņa ne tuvu neesot vienīgā grūtniece starp tūkstošiem ukrainiešu, kuras karo gan frontē, gan aizmugurē.
Vēl tika nodemonstrēta arī piltuvei līdzīgā uzparikte, kura ļauj sievietēm ierakumos pačurāt pa vīriešu modei, t.i., tikai atpogājot, nevis nolaižot bikses, attiecīgi ieekonomējot dārgo laiku (Kurzemes zvejnieksievām savulaik bija kas līdzīgs, lai nav dibens jākarina pāri laivas malai). Tad Žeņai pajautāja, kā tiek risinātas higiēnas problēmas, kad uz visu vadu ir tikai vienas dušas; uz to viņa atteica, ka sākumā nācies populāri paskaidrot, kas notiks, ja kāds nāks lūrēt; piedevām ar normālākajiem cīņubiedriem bijis jāsarunā, ka pastāvēs uz šuheri; tagad ar džekiem esot pietiekami čomiskas attiecības, lai pietiktu nobļauties, kurā brīdī duša pienākas viņai.

Nē, neko. Bļāviens, un par kādām hujņām es tagad gruzos?

Sklandrauši ir ēdami tikai tad, ja tajos iecep speķi. (Es negrasos ar to dot mājienus, ka mūsu nacionālās kulinārijas reālākais glābiņš ir pēc iespējas vairāk laulību ar ukraiņiem.)