Skatos "Sluga naroda", brīžiem ļoti asprātīgi - brīžiem - ne visai; bet ļoti gribas, lai mani iesūc seriāla veidotā realitāte kurā Ukrainas pilsētas ir nesabrukušas, cilvēki smaidīgi, Zeļenskis/Goloborodjko skraida apkārt ar izteiksmīgu mīmiku, cīnās pret vietējiem oligarhiem, vicina portfelīti, ir vienlaikus aizkustinošs, smieklīgs un krietns; ir ļoti daudz saules gaismas un optimisma.
Blakus cilnē ir atvērts ziņu kanāls, un, ja es pārslēgšos uz to, zinu, ka atkal būs tās pašas pilsētas, tikai gruvešu kaudzēs, būs Zeļenskis, tikai skarbs, ar rievu pierē un negulēto nakšu melnajiem lokiem zem acīm; būs maz saules, daudz sprādzienu, ugunsgrēku un raudošu cilvēku.
Blakus cilnē ir atvērts ziņu kanāls, un, ja es pārslēgšos uz to, zinu, ka atkal būs tās pašas pilsētas, tikai gruvešu kaudzēs, būs Zeļenskis, tikai skarbs, ar rievu pierē un negulēto nakšu melnajiem lokiem zem acīm; būs maz saules, daudz sprādzienu, ugunsgrēku un raudošu cilvēku.