Kurvjzieža kontemplācijas

Jau rīt būsim ar pirkstu galiem aizķēruši malu tumsas bedrei un aizparīt (ja būsim tik ilgi nodzīvojuši) jau būsim no tās ārā, gada gaišajā pusē.
Šis pavasaris nāk tik lēni un smagi kā aizdusas slimnieks, un tā vien šķiet, ka tūdaļ saļimšu arī pati.

" Un, iegriezdamies ielā, kur dzīvoja Grans un Kotārs, Rjē nodomāja, ka ir taisnīgi, ja vismaz laiku pa laikam prieks atalgo tos, kuriem
pietiek ar cilvēku un cilvēka nožēlojamo un briesmīgo mīlestību."