Kurvjzieža kontemplācijas

Un kamēr vakara tablete palēnām iedarbojas, es domāšu kaut ko jauku. Piemēram, par to, ka ziemas puķes uz palodzes glīti nozied, amarillim, rau, nogriezu abus ziedkātus, atstāju lapot, acālija vēl kaut kādus pēdējos ar mokām spiež laukā, ciklamenu nepārbaudīju, bet iespēja, ka viņa izturēs šoziem vēl vairāk par vienu ziedpumpuru, ir ļoti maza. Lielus pumpurus ir pavērusi Ķīnas roze, bet šovakar, kad jau sapriecājos par pirmo ziedu, tas, līdz galam neatvēries, nokrita - gaismas tomēr par maz, kaut gan šī ir brīnumgaiša ziema, iespējams, visgaišākā, kuru atceros.
No pavasara puķēm šobrīd zied balta kalanhoja un rozā prīmula, bet man ir sācis ļoti gribēties zilas, baltas un rozā hiacintes un sanpaulijas. Pēc tam es droši vien gribēšu narcises, tulpes un vijolītes - no tā, kas podiņos, protams. Bet vāzē uz galda saspraudīšu mimozas, tiklīdz pienāks marts.
Jo nekas tik ļoti izmisīgi neož pēc pavasara ilgām kā mimozas - pat kaķu čuras nē!