Kurvjzieža kontemplācijas

Nāve, protams, ir klātesoša visos gadalaikos un visu diennakti, mūža izstieptā roka aiz kreisā pleca, un tā tālāk.
Bet ziemā Viņa ir tik jutekliski uztverama, kā nekad. Izšķīst stingajā, bezpersoniskajā baltumā. Saplūst un nomierināties, nomierināties, nomierināties, mūžīgā mierā un mūžīgā gaismā, āmen.

Starp citu, jau aizvakar dzirdēju zīlīti. Un šodien atkal...