Kurvjzieža kontemplācijas

Par pirmo - Tu šobrīd modelē kaut kādas vienkāršotas shēmas, nav svarīgi, ekstrapolējot no savas pieredzes vai kā cita. Mazliet pamainot līdz riebumam nodrāztos (nebaidos šī vārda) akcentus - kā ir ar situāciju, kurā sieviete (varmāka) nodara smagus miesas bojājumus vīrietim (upurim), kurš pirms tam viņu regulāri pazemojis? Vai šeit arī upurim viennozīmīgi ir taisnība?

"...upura uzvedības paterni nenovedīs pie upura lomas tad, ja nebūs klāt varmākas, kas šos paternus izmantos" būtu precīzi apvēršams par "varmākas uzvedības paterni nenovedīs pie varmākas lomas tad, ja nebūs klāt potenciālā upura, pret kuriem tos izmantot".

Tas, pret ko man ir visbūtiskākie iebildumi - iezīmējot viktīmo uzvedību ar kaut kādu dīvainu nepārvaramās pasivitātes stigmu, mēs vēl vairāk nekā "upuru vainotāji" pārvietojam kontroles lokusu pie varmākām. Resp., šajā modelī vienīgā iespēja neciest no vardarbības ir cerēt uz ārpasauli, kura brīnišķi mainīsies, pieskaņojoties mūsu interesēm, ja pietiekami stipri to gribēsim, kas, manuprāt, ir ne tikai naiva, bet arī kaitīga, bīstama un degradējoša pieeja.


Par otro - tā ir viltus dilemma, un kriminalizācija ne vienā, ne otrā gadījumā neatrisina problēmas, kas saistās