Kurvjzieža kontemplācijas

Un šobrīd debesu pamale ir piemīlīgā matiolu tonī - blāvi rozīgi lillā.

Svārstos starp iespēju tūdaļ pat pārskatīt un salikt slaidus rītdienas nodarbībai - zinot, ka tas var ievilkties līdz rītablāzmai - , vai likties gulēt ar modinātāju uz četriem, lai rītausmā, pirmajiem ceriņziediem veroties vaļā un pirmajiem zvirbuļiem priecīgi spiedzot, meimurotu datora virzienā, klūpot pār kaķiem un applaucējoties ar kafiju.

(Manā pieredzē parasti otrais variants ir produktīvāks. Esmu nedaudz Andrejs Upīts, tikai ļoti tizls, slinks un nevarīgs.)

Starp citu, ceriņos ir laime, vakarvakar jau pirmo apēdu.

Šodien laiks aizrit ātri, vienmuļi un bezjēdzīgi kā ziemā.

Mani moka neliels nepamatots aizvainojums pret dzīvi un spēcīgas alkas pēc bezrūpīgām brīvdienām.