Kurvjzieža kontemplācijas

Ja es būtu pavisam ciniska, ietakstītu, ka man mājās ir 3 nelietoti celtniecības respiratori un esmu gatava tos mainīt pret dārgiem konjakiem un SPA dāvanu kartēm. Bet tad mani atdraugotu pēdējie atlikušie lasītāji, tāpēc aizmirstiet.

Janvāris man šogad bija kā lādzīga, padzīvojusi guvernante. Pa dienu spieda strādāt un mācīties, atgādināja to be a lady, neļāva likt elkoņus uz galda, un tā. Bet piektdienu vakaros šī agri gāja gulēt, un tad es šmaucu uz ballītēm nodzert aknas un flirtēt ar jaunākiem vīriešiem. Ne visai produktīvi, jāatzīst, bet gar to nevienam nav daļas.

Savukārt februāris bija brutāls, ūsains sporta treneris. Dzenāja pa stadionu un krūmainām krosa trasēm, lika desmitiem reižu atspiesties un pievilkties. Kad es, pārgurumā apčurājusies un brokastis izvēmusi, saļimu rāpus zem krūma, ieskrējienā belza man pendeles pa pēcpusi un kliedza - Celies augšā, slampa, un skrien soda apli!
Bet pēc tam mēs sadzērām šņabi un tagad šķiramies kā draugi.

Redzēs, ko nesīs marts. Mazliet baidos.