Kurvjzieža kontemplācijas

Sapnī man bija zīdaiņa vecuma bērns, un nekādas nojausmas, kā gadījies, un visa māja pamperos un pudelītēs. Bet trakākais, ka man bija jāskrien uz vienu svarīgu pasākumu, un es bažīgi domāju, cik liela ir varbūtība, ka tas sīkais ņems un nomirs, ja es viņu atstāšu uz visu vakaru vienu pašu, un ka būtu nelabi, ja viņš nomirtu, tāpēc, ja tāda varbūtība ir pietiekami liela, man viņš jāņem uz to tusiņu līdzi. Ar visiem pamperiem un pudelītēm. Lakatā piesiets.
Nezinu, ko es izlēmu, jo sākās cits sapnis, kurā es atcerējos, ka man nav nekāda bērna. Un arī uz tusiņu nav jāiet.