Kopā ar mammu šodien aizgāju uz kapiem. Pārvarēju sevi, iekļāvos kopienā, pildīju latviešu sievietes misiju - grābstīju ar grābeklīti zemi pār sen mirušās tantes kauliem un nesu uz miskasti milzu klēpjus pussatrūdējušu lapu.
Dīvainā kārtā - man gandrīz patika.
Kapiem piestāv novembris. Sažuvušās lapas, svaigās skujas, šur tur kāds aizdedzis svecīti - bet debesis tumšpelēkas, difūzas un gandrīz pavisam vieši piekļāvušās zemei, atstājot mums vien mazu spraudziņu, kur klejot pār mirušo pīšļiem.
Dīvainā kārtā - man gandrīz patika.
Kapiem piestāv novembris. Sažuvušās lapas, svaigās skujas, šur tur kāds aizdedzis svecīti - bet debesis tumšpelēkas, difūzas un gandrīz pavisam vieši piekļāvušās zemei, atstājot mums vien mazu spraudziņu, kur klejot pār mirušo pīšļiem.