Kurvjzieža kontemplācijas

Ja, sēžot savā būcenītī, turu aizvērtus logus, pēc apmēram pusstundas sāku gārgt skābekļa badā. Es labi panesu siltumu, kas nepārsniedz mana ķermeņa temperatūru, t.i., līdz 36,6 grādiem. Taču gaisa klātbūtne manai eksistencei ir būtiska.
Savukārt, ja turu logu atvērtu, jau pēc 1o minūtēm sāku vibrēt līdzi vīriņiem, kuri tieši zem mana loga urbj asfaltu. Vibrēju un nevaru lāga trāpīt pirkstus uz klavieres.

Šis ir laimīgais mirklis, kad vīriņi piesēduši uzpīpēt. Dariet to ilgāk, mīļie cilvēki, lūdzu!