![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ir ļoti daudz gaismas, un ļoti daudz skaistuma.
Pavasara skaistumā ir kaut kas infernāls, tas bliež pa visiem jutekļiem, pārslogo tos un atslēdz racionalitāti.
Tie neskaitāmie pumpuri, lapas un ziedi savā nepārtrauktajā mainībā, ik stundu izskatīdamies citādi, ik pa dažiem noietiem metriem sagādādami pilnīgi citu pieredzi. Pavasara skaistums ir ar fraktāļa iedabu - elpu aizraujošā koku daile, kas tuvinājumā pārvēršas zara dailē, tad lapas, zieda, pumpura dailē.
Un trauksme, ko rada visa šī skaistuma pārejošums, tikai padziļina to, piešķir papildu dimensiju, liek uztvert vēl asāk un trāpīgāk.
Es esmu bezgalīgi laimīga šajās dienās, tā ir dīvaina eksaltācija, no kuras ir mazliet pat fiziski grūti.
Bet tā ar mani ir bijis vienmār, kopš bērnības. Uz sāpju robežas balansējošais, neprātīgais, grūtais un laimīgais pavasara skaistums.
Pavasara skaistumā ir kaut kas infernāls, tas bliež pa visiem jutekļiem, pārslogo tos un atslēdz racionalitāti.
Tie neskaitāmie pumpuri, lapas un ziedi savā nepārtrauktajā mainībā, ik stundu izskatīdamies citādi, ik pa dažiem noietiem metriem sagādādami pilnīgi citu pieredzi. Pavasara skaistums ir ar fraktāļa iedabu - elpu aizraujošā koku daile, kas tuvinājumā pārvēršas zara dailē, tad lapas, zieda, pumpura dailē.
Un trauksme, ko rada visa šī skaistuma pārejošums, tikai padziļina to, piešķir papildu dimensiju, liek uztvert vēl asāk un trāpīgāk.
Es esmu bezgalīgi laimīga šajās dienās, tā ir dīvaina eksaltācija, no kuras ir mazliet pat fiziski grūti.
Bet tā ar mani ir bijis vienmār, kopš bērnības. Uz sāpju robežas balansējošais, neprātīgais, grūtais un laimīgais pavasara skaistums.