Kurvjzieža kontemplācijas

Ļoti ilgi šorīt gulēju, daudzas stundas ilgāk nekā drīkstētu attaisnot ar vienu pulksteņpagriešanu, bet joprojām ir sajūta, ka labprāt vēl pagulētu.

Vienlaikus pavasaris dzenā pulsējošu nemieru pa čakrām. Ne tikai tur visādas erotikas, šmerotikas, kleitas, puķītes, auskari un smaržas, vīns un dzeja, bet arī akadēmiskie darbi, radošie darbi un tās daudzās foršās lietas, kuras gribu padarīt naudas darbā, pirms saļimstu un saku, ka viss, nesiet mani prom.

Un mājas brēc pēc remonta, katrā kaktā pa nosprāgušam mājasgaram, pa nolēmētam pavarda rūķim. Santehnika jāmaina, plīts jāpērk, griesti jābalsina, parkets jāslīpē, bet nav naudas, nav laika, nav patikšanas ar to visu ņemties.

Būs jāiziet garajā pastaigā ar suni, un tad jāliekas atkal gultā. Rīt sākas jaunā darba nedēļa, un nav nekādu pazīmju, ka varētu būt viegla.