Šajā dzīvesposmā (kuru es īstenībā ļoti mīlu) nemitīgi nākas savu ķermeni ar pātagas plīkšķiem piespiest būt aktīvam, pēc tam ar vāles belzieniem izslēgt, lai pagulētu, un tā nemitīgā pārmaiņu ritmā, un kaut gan tiklab pātagas, kā vāles ir ķīmiskas vielas, tomēr bažīgi domāju par, iespējams, visai tuvo mirkli, kad kaut kad skrējienā saļimšu nevis pārnestā, bet ļoti, ļoti burtiskā nozīmē.