Kurvjzieža kontemplācijas

Plūškoki zied.

Ja tā padomā - tāds laiks kā šodien ir bijis vairumā Latvijas normālo jūniju katru dienu, kad esam drebinājušies, šņaukuši degunus un gaidījuši Jāņus ar cerību, ka pēc tiem varbūt sāksies vasara.

Tagad vasara ir jau bijusi. Garāka un skaistāka nekā daudzus citus gadus. Un ir iespējams brīnums, ka tā vēl atsāksies.

Viedie, vecie Veinemei... vēsturnieki! Kā tas nākas ar tiem Rīgas smilšu kalniem 17. - 18. gadsimtenī? Bazīlijs Plīnijs (kas, protams, nav nekāds uzticamais avots, bet...) 16. gs. raksta par zaļojošiem mežiem. Un tad nāk vēlāko gadu desmitu hronikas ar Sahāras tuksneša aprakstiem.
Kas notika ar mežiem? Baļķos un plostos nopludināja, rietumiem iztirgoja, kā jau allaž? Vai arī es ko totālu jaucu?

Piedodiet naivumu, man skolā to nemācīja.