Kurvjzieža kontemplācijas

- Zupu asu, vai kā Eiropā? - tumsnējais puisis jautāja ar skatienu, kas liecināja, ka viņš jau domājas zinām atbildi.
- Ēeee...hmmm... labāk asu, - ne vairāk kā sekundi pavilcinājusies, atbildēju.
- Ko? Asu? - jauneklis iegavilējās un izskatījās gatavs nodejot kādu Bolivudas deju. - Sure?
- Jap! - es atteicu un mierināju sevi, ka pirms desmit gadiem es biju Tā Meitene, kura Turcijā ēda čilli piparus, plūkdama tos tieši no krūma, vietējo aplausiem skanot.

Zupai nebija ne vainas, pat deguns īsti neaptecējās, ja nu vienīgi pie pašām pēdējām karotēm. Vismaz šo spēju vēl neesmu grūbu biezputrā noēdusi.