Vakar, kad atkal viesojos pie Aleksandra Č, uzzināju, ka porcelāna paviljoni mēdz pārvērsties kleķa būdiņās, bet dzert un dzejot ar draugiem vajag tik un tā.
Šopēcpusdien abas ar S, katra no sava darba nākdamas, nevilšus saskrējāmies mūsu maršrutiem ne visai parastā krustojumā, sapratām, ka Dievam (Dievei) attiecībā uz mums ir bijis Plāns, un kas gan mēs tādas, lai pretotos Viņa/-s gribai, un devāmies dzert alu.
Nāk pavasaris, un es kļūstu spējīga uz alus dzeršanu.
Kad divi meitieši krustcelēs satiekas, tas uz laimi. Mūsu senči zināja, ko saka.
Mājās nākot, ieraudzīju kalsnu Jaunmēnesi. Arī tas nez kāpēc šķita uz labu.
Draugi, kādam ir pieredze ar arhivēšanas pakalpojumu firmām?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
