Kurvjzieža kontemplācijas

Šovakar atkal gadījās būt Nacionālajā Teātrī. Kā abas ar likteņbiedri pēc izrādes spriedām - Čehovs savulaik ir uzrakstījis izcilu lugu. Protams, arī izcilu dramaturģiju var neglābjami saķēzīt, un šim darbam tāds potenciāls noteikti ir. Tomēr Nastavševs lugu sabojājis nekādi nav, un liels paldies viņam par to.
Tiesa gan - arī neko labu vai interesantu viņš ar to nav izdarījis. OK, ir nolicis uz skatuves izpletni, un jauki atrisinājis Irinas- Soļonija- krēsla skatu. Viss pārējais ir samērā garlaicīgi. Aktieri ļoti godprātīgi atstrādā tekstu, Melbārdis ir dīvains ar ūsām... nujā, un tad viņi bezsakarā ņemas ar nošu turētājiem un svecēm (tajos brīžos es mazliet feispalmoju). Dažubrīd kļūst mazliet garlaicīgi, bet, ja esi vidusskolēns, kurš Čehovu nav lasījis, varbūt pat nekļūst... varbūt... ļoti uz to ceru.

Lai vai kā - trīs stundas ar Čehovu nav slikti pavadītas stundas.

Noteikti mājās nebūtu darījusi neko interesantāku.