Kurvjzieža kontemplācijas

Tajā nesasniedzamajā dzīves posmā, kad man būs daudz naudas un arī daudz brīva laika, es noteikti rīkošu meteņu karnevālus draugu un paziņu lokā. Ar lielu ēšanu, dzeršanu, kaut kādām neprātīgām orģijām, ugunskuriem, uguņošanām, zirgu peldēm šampanietī, klasiskās mūzikas koncertiem, tverkinga sacīkstēm un visu citu, kas nu tur piederas.Protams, tad kad mani ievēlēs par prezidenti (nevis parlaments, bet visa tauta, cerams, lai pilnvaras attiecīgi būtu lielākas), mans pirmais rīkojums būs par Meteņa brīvdienu izsludināšanu un ierakstīšanu Satversmes Preambulā.
Jebšu šis gada depresīvākais laiks bez ugunīm, orģijām un alkohola nav panesams, patiesi, patiesi.

Lūk, ko mums Vikipēdija stāsta par līvu Vastlāvja tradīcijām:

"Vastlāvji mums ir augsti svētki (..). To otrdienas vakaru pēc saules noiešanas meitas to Vastlāvju sāk dzīt. Tad tās skraida no vienām mājām uz otrām un dzied tādas bezkaunīgas dziesmas, ko kaunos še ierakstīt. Kad tās labu brīdi priekšnamā izbļaustījušās, tad saiminiece atver durvis un ielaiž istabā, kur tās vēl jo trakāki dzied. Ja ierauga vīrieti, tad plēš, rausta to zemē un vazā pa plānu apkārt. Nama māte pa tam uz galda salikusi lielu čupu pīrāgu (ar zivīm ceptus raušus), brandvīna blašķi un alus ķipi, un lielu bļodu ar vārītām pupām un zirņiem klāt, ved tad tos godīgos viesus pie tā piekrauta galda un lūdz, lai ēd un dzer, cik sirds saņem. Jo zināms, ja šos viesus labi nemielo, tad jēri un kazlēni visi klibos. Labi izmielots gāžas viss meitu tracis atkal projām uz citām majām un taisa tur tādus pašus godus".

(No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām." 1852.)