Droši vien pēc dažiem gadiem es atskatīšos uz šo laiku kā mīļu un bezrūpīgu. Līdzīgi kā šobrīd caur pūkaini matētu retrospekcijas lodziņu raugos uz citiem pagātnes periodiem, izņemot varbūt vissāpīgākos.
Mans dzīvesstāsts īsumā: sviedriem vaigā lipinu golemu, pēc tam šausmās mēģinu no tā aizbēgt vai to iznīcināt; līdzko sajūtos puslīdz droša, sāku lipināt nākamo, un tā arvien.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
