Kurvjzieža kontemplācijas

Visai veikli tiku galā ar aizdambējušos vannasistabas izlietni, kura draudēja nopludināt visu pagrabu, un jūtos ar sevi ārkārtīgi apmierināta. Tiesa, brīdī, kad ietupienā balansēdama uz vienas kājas kā efeja apvijos izlietnes pamatnei, jo tikai tā varēja uzčamdīt, kurai trubai tek garām, nodomāju, ka 120 kilogramus smagam santehniķim bez pieredzes jogā un vēderdejās, tas padotos ievērojami grūtāk.
Apsteidzot jautājumus - nē, profesiju nemainīšu. Lai hobijiem paliek hobiju vieta.

Staigājām ar Ričmondu 3 stundas, 40 minūtes, droši vien tuvu 20 kilometriem esam nogājuši. Ļoti ceru, ka līdz rītam man būs mierīgs sunītis.

Šorīt pārāk ilgi nogulēju, tāpēc nesanāca paskriet. Pastaigas nogurdinātai, arī vakarā necik diži negribējās, tomēr atstāt Movescounta kalendārā tukšu dienu gribējās vēl mazāk, tāpēc saņēmos pavisam mazam kilometriņam ar sīciņu astīti. Un skrienot domāju, ka šī savādā kombinācija - melna tumsa + siltums + maigs vējš + dzīvas, ļaužu pilnas ielas - nepavisam neļauj noticēt, ka esmu Rīgā, daudz vieglāk būtu iedomāties kādu Ukrainu, Franciju, Gruziju, Itāliju...