Kurvjzieža kontemplācijas

mani augi vīst, mani dzīvnieki skumst (Ričmonds šodien pat netrenkāja Šarloti viņas ceļā uz virtuvi, tikai nīgri nožāvājās un atkal ieslēpa degunu astē). Visas domas galvā sašļūk vēl līdz galam neizdomātas. Būtu novembris, sāktu gaidīt Ziemassvētkus, bet ko tagad?