Kurvjzieža kontemplācijas

Jēziņ! Tikko dabūju banu par to, ka cepeti alkstošu cilvēku labvēlīgi mudināju pacensties vēl! :)

Kā jau vakar sanāca ieminēties īsā sarunā ar kādu cibiņu - attiecības ar mājdzīvniekiem veidojas visnotaļ līdzīgi kā starpcilvēku attiecības ģimenē. Kaķis ir patīkami pašpietiekams kā saprātīgs pieaudzis vīrietis. Viņš mēdz reizumis pieprasīt ēdienu, šad tad atgādina, ka grib pamīļoties; gadās, ka atraida tavus tuvošanās mēģinājumus. Viņu var atstāt mājās vienu, nebaidoties, ka notiks kas slikts. Iespējams, viņš pat atturīgi izrādīs prieku par tavu pārrašanos. Manipulēt ar viņu nevar un nevajag, viņa paša manipulēšanas centienus viegli atpazīt un no tiem izvairīties. Par kopdzīves noteikumiem un robežu ievērošanu jūs verbāli vai neverbāli vienojaties un lielākoties šīs vienošanās pildāt. Attiecībās ar kaķi galvenais ir pārāk neuzbāzties ar savu kontroli un rūpēm. Cieņa, respekts pret otra brīvību un nedaudz maiguma ir panākumu garants šajās attiecībās.
Suns savukārt uzvedas kā bērns un ir īsts dzīvesprieka un pieķeršanās alku iemiesojums. Attiecības ar suni diemžēl vienmēr ir hierarhiskas, nedaudz manipulatīvas, toties pārpilnas neslēpta kopābūšanas prieka un rotaļīguma. Nekādas kautrības jūtu izrādīšanā, abpusēja atkarība, mazliet nedarbu un, jā - visu pedagoģisko spēju sasprindzinājums, kādas nu vien sevī vari rast.

Es ļoti lepotos ar valsts prezidentu un piedotu viņam visu, ja šis ļaunais murgs netiktu izsludināts.

Klau, viedie pareizticīgie (vai viekārši viedie) cibiņi - vai Пономарь pēc sava amata apraksta atbilst rietumu baznīcas ķesterim?

Lūk, Spolītim es jau esmu piedevusi to neveiksmīgo dzeršanu.
Bērziņam ir visas iespējas panākt, lai es viņam piedodu Turciju- Turkmēniju.