Kurvjzieža kontemplācijas

Mājassvētība atspērusies zied visu ziemu. Tas ir skaisti, bet baidos, ka - kā jau parasti, - tas ir drīzāk no izmisuma, nevis labas dzīves, jo podā viņai nepārprotami kļuvis diezgan šauri, zeme sāk birt ārā. Ja pārstādīšu lielākā podā, tad nevarēšu turēt uz palodzes, būs jādomā kas cits.

Uz Ziemassvētkiem pirktie kadiķu zari joprojām stāv vāzē un pat negrasās birdināt skujas. Spīguļus izņēmu, bet zarus ārā mest negribu. Lai stāv kaut līdz Lieldienām, kaut līdz Jāņiem, ka tik nebirst. Man nav jāpakļaujas sabiedrības aizspriedumiem par skujkoku izcelsmes dekoru saistību tikai ar vienu gadalaiku, vai ne?