Kurvjzieža kontemplācijas

Prospēro no Klerodendrumu dzimtas arīdzan izlēma ziedēt pavisam vēlā rudenī un pēc ilgas gatavošanās izspieda vienu ķekariņu baltu, skaistu, bet diemžēl nesmaržīgu ziedu. Tāpat kā Stefanote viņš ziedēšanai izvēlējies aptuveni to pašu gadalaiku, kad es viņu tiku pārnesusi mājās, un viņi abi pie manis ir ziedējuši daudz pieticīgāk, salīdzinot ar tām kupenām un gabanām, kādas bija veikalā un kuru dēļ es viņos neprātīgi iemīlejos un nopirku.
Vēl es pērnajā decembrī iegādājos kamēliju, (atceros, pirku to kopā ar mazo Ziemassvētku eglīti), un pārdevēja dievojās, ka viņa vēl līdz Jaungadam uzziedēšot. Diemžēl no iedomātajiem ziedpumpuriem šķīlās tikai lapas, un tās pašas visai negribīgi, kādu brīdi jau baiļojos, ka ņems un vēl nonīks kā tāda Alfonsīne di Plesī. Tomēr ziema pagāja, vasarā kamēlija lapoja uz nebēdu, un tagad es skatos, ka daži no pumpuriem iekrāsojas sārti.
Nez, tie būs ziedi? Vai arī jauna ekstravagance - rudens lapu plaucēšana? Varbūt tas sasārtums ir no piepūles, jo pumpuru (gan zaļo, gan sārto kopā) ir daudz?