![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tā kā esmu atklājusi savu liktenīgo džankfudu (es pieņemu, ka katram no mums ir kāds jau šūpulī Dēklas nolemtais džankfuds, tikai ne ikviens savā mūžā to sastop), proti, Hesburgera panētās halapenjo- siera bumbiņas, bet iet katru nedēļu ieturēties Hesburgerā negrasos, nolēmu šovakar eksperimentēt un izgatavot pakaļdarinājumus.
Šim nolūkam iepirku: 1) "Rasas" klasisko krēmsieru;
2) "Spilvas" marinētos peperoni (iespējams, smalki ļaudis atšķir sierā ieceptus marinētus peperoni no sierā ieceptiem marinētiem halapeņjo, bet es neesmu smalka un neatšķiru - abi garšo pēc etiķainiem pipariem);
3) rīvmaizi.
Process bija patīkami ķēpīgs un atsauca atmiņā bērnību un rotaļas dubļos. Tikai, atšķirībā no dubļiem, krēmsieru un rīvmaizi no pirkstiem ik pa brīdim varēja (un vajadzēja) nolaizīt. Rezultātā es bumbiņu velšanas fāzē jau biju apēdusi ap 20% sastāvdaļu bez kādas cepšanas.
Lūk, un cepšanas fāze (kā vienmēr!) bija tā, kas man sagādāja raizes. Ir dažas lietas, ko es nekad mūžā nespēšu. Viena no tām, kā jau rakstīju, ir nošūt taisnu vīli, otra - uzcept kaut ko, kas nav gaļa, zivs vai dārzeņi.
Pirmajā cepienā bumbiņas gandrīz saglabāja formu, taču mazliet piedega. Samazināju temperatūru un pielēju vairāk eļļas. Rezultātā ieguvu nevis bumbiņas, bet pļeckiņas, kas atgādināja pusjēlus biezpiena plācenīšus ar marinētiem pipariem. Mazliet paaugstināju temperatūru. Tagad puse cepiena bija viegli apdegusi, otra puse - nedaudz izjukusi.
Pateicoties tam, ka ledusskapī mētājās pudele Užavas alus, apēdu visus variantus. Tomēr sirdi kremt nemiers. Kaut ko es daru nepareizi.
Turklāt Hesburgera bumbiņām garoziņa sanāk biezāka un stingrāka - iespējams, viņiem ir rupjāka rīvmaize.
Eksperimentus turpināšu. Ceru, ka jau šoruden varēšu jums ziņot par lieliskākajām piparu- siera bumbiņām, ko būšu pagatavojusi pati. Un badīgi norijusi dažās minūtēs.
Šim nolūkam iepirku: 1) "Rasas" klasisko krēmsieru;
2) "Spilvas" marinētos peperoni (iespējams, smalki ļaudis atšķir sierā ieceptus marinētus peperoni no sierā ieceptiem marinētiem halapeņjo, bet es neesmu smalka un neatšķiru - abi garšo pēc etiķainiem pipariem);
3) rīvmaizi.
Process bija patīkami ķēpīgs un atsauca atmiņā bērnību un rotaļas dubļos. Tikai, atšķirībā no dubļiem, krēmsieru un rīvmaizi no pirkstiem ik pa brīdim varēja (un vajadzēja) nolaizīt. Rezultātā es bumbiņu velšanas fāzē jau biju apēdusi ap 20% sastāvdaļu bez kādas cepšanas.
Lūk, un cepšanas fāze (kā vienmēr!) bija tā, kas man sagādāja raizes. Ir dažas lietas, ko es nekad mūžā nespēšu. Viena no tām, kā jau rakstīju, ir nošūt taisnu vīli, otra - uzcept kaut ko, kas nav gaļa, zivs vai dārzeņi.
Pirmajā cepienā bumbiņas gandrīz saglabāja formu, taču mazliet piedega. Samazināju temperatūru un pielēju vairāk eļļas. Rezultātā ieguvu nevis bumbiņas, bet pļeckiņas, kas atgādināja pusjēlus biezpiena plācenīšus ar marinētiem pipariem. Mazliet paaugstināju temperatūru. Tagad puse cepiena bija viegli apdegusi, otra puse - nedaudz izjukusi.
Pateicoties tam, ka ledusskapī mētājās pudele Užavas alus, apēdu visus variantus. Tomēr sirdi kremt nemiers. Kaut ko es daru nepareizi.
Turklāt Hesburgera bumbiņām garoziņa sanāk biezāka un stingrāka - iespējams, viņiem ir rupjāka rīvmaize.
Eksperimentus turpināšu. Ceru, ka jau šoruden varēšu jums ziņot par lieliskākajām piparu- siera bumbiņām, ko būšu pagatavojusi pati. Un badīgi norijusi dažās minūtēs.