Kurvjzieža kontemplācijas

Saprotu, ka es neesmu pelnījusi vasaru. Saprotu, dziļā nožēlā un pazemībā noliecu galvu, apsmidzinu ar pretkožu līdzekli visas plānās un gaisīgās kleitiņas, visus lencīštopiņus un peldkostīmus, pieņemu un neiebilstu - mea culpa, mea culpa, mea maxima, maxima culpa.
Bet par ko tā sodība visiem pārējiem? Par ko viņiem biezie džinsi, garpiedurkņu krekli un blūzes jūlijā? Par ko viņiem atteikšanās no vakariem ar ledaina baltvīna glāzi draugu pulkā, āra kafejnīcā starp ziedošu petūniju kastēm? Par ko maniem kaķiem sēdēšana uz palodzes nīgrumā sastingušiem purniņiem?
Par ko?