Kurvjzieža kontemplācijas

Rakstot par Siksū, es arvien un arvien aizpeldu asociācijās ar Kamī. Vidusjūras mīts ir labi iedzīvojies manā galvā, Alžīrijas jūra ar sauli, un tā tālāk, un tā tālāk. Arī Viņai parādās jūras un mātes metafora, gluži kā Viņa rotaļās ap Merso vārdu dažādos romānos (jūra+saule vai māte+saule), un, protams,laikmetā pēc Junga ar viņa arhetipiādi šāda sakritība nav nedzz unikāla, nedz vispār ievērības cienīga. Tomēr ar katru brīdi man uzpeld un pieķeras šādas sīkas un romantiskas sakritības, un rakstāmais plūst lēni, pārāk lēni un sapņaini. Uz Alžīriju gribas, ja!