Kurvjzieža kontemplācijas

Pēdējā laikā slinkums ir mani darījis kulināri radošu. Dienas pirmajā pusē nav laika iet uz veikalu, tāpēc ka jāstrādā (kā arī jālasa Ciba un jāspēlē spēlītes), taču ēst ik pa brīdim sagribas. Tad nu atliek ledusskapī sagrābstīt to, kas nu tur aizķēries - par laimi izmisumā pakārušās peles līķi vēl neesmu atradusi, noskalot, sasmalcināt, samiksēt un apēst.
Vakar man bija sviestmaizes ar lociņiem un kaperiem.
Šorīt salāti no viena apelsīna, pusbuntītes redīsu un aizgrauzta vistas šķiņķīša. Mērcei - mazliet balzametiķa, mazliet eļļas un pavisam mazdrusciņ medus. Sanāca tīri labi, taču nu gan līdz vakaram būšu spiesta iziet ārā.

Man atkal aizpampst kakls-ausis-deguns, tapēc esmu pievērsusies visām man zināmajām tautas medicīnas receptēm un sagatavojusi sev gana daudz zāļu, kas:
1) satur medu un tādējādi padara resnu;
2) satur alkoholu un tādējādi padara iereibušu;
3) satur (kā izrādās)diurētiskus un sviedrējošus augu novārījumus un uzlējumus.

Vārdu sakot, esmu tukla, iesvīdusi, iereibusi kamene dūcošām ausīm un nemitīgi kursēju starp gultu, datoru un tualeti.