Kurvjzieža kontemplācijas

Un tātad: varianti, kā es esmu atkal pazaudējusi atslēgas:
1) nosviedusi uz grīdas kāpņu laukumiņā, kad pārbaudīju pastkastīti; (jāpajautā kaimiņiem);
2) iesviedusi piemājas miskastē līdz ar pastkastītē samestajām reklamām; (neglābjami zudušas)
3) atstājusi uz letes puķuu veikalā, meklējot maku; (jāpajautā Antrai)
4) izmetusi no kabatas tramvajā (neglābjami zudušas);
5)iemetusi kapsētas miskastē kopā ar puķu papīru; (neglabjami zudušas);
6)izmetusi Oskara mašīnā pārbraucienā uz bēru mielasta vietu vai uz memoriālo dzīvokli; (jāpajautā Oskaram);
7) izmetusi, novelkot mēteli kafejnīcā (????)
8) izmetusi, novelkot mēteli memoriālajā dzīvoklī (????);
9)izmetusi, meklejot skaidro naudu Čomskī;(????)
10)???????
Bļāviens, kāpēc pieaugušai sievietei jāklimst pa pilsētu un jāmētā atslēgas kā tādam Ulisam?!
Aiz oderes tiešām nav, es ļoti rūpīgi pārbaudīju.

Fak, nu, bet ja es tās atslēgas neatrodu, vai man būtu jāmaina slēdzenes? Vai tā visi normāli, pieauguši cilvēki dara? (Es, protams, zinu, ka normālie pieaugušie cilvēki nezaudē atslēgas, es modelēju situāciju, kad atslēgas ir pazaudējuši viņu stulbie mazgadīgie bērni, iereibuši laulātie, vai ar Alcheimera sindromu sirgstošie vecāki).