Kurvjzieža kontemplācijas

Ja frendlistē vēl kāds ielinkos Budapeštas memorandu un tā sakarā gaudos par NATO, kļūšu nervoza un banošu nafig. Vispār es jau esmu nervoza.

" Kapteinis Zāgners apņēmās pirmajā gadījumā, kad stāvoklis ierakumos kļūs bīstams, sūtīt leitnantu Dubu izlūkot ienaidnieka pozīcijas aiz dzeloņstiepļu aizsprostiem un pačukstēja virsleit­nantam Lukašam, ar ko bija kopā izliekušies pa vagona logu:

— Pats velns mums uzsūtījis uz kakla šos civilistus! Jo viņi inteliģentāki, jo lielāki cūkcepures.

Likās, ka leitnanta Duba runas plūdi vairs nav apturami. Viņš stāstīja visiem virsniekiem, ko lasījis laikrakstos par kau­jām Karpatos un cīņām par Karpatu pārejām austriešu-vācu uzbrukumā pie Sanas.

Viņš runāja tā, it kā būtu ne tikai piedalījies šinīs kaujās, bet pats personīgi vadījis visas operācijās.

Sevišķi pretīgi skanēja šādas frāzes:

— Tad mēs devāmies uz Bukovsko, lai nodrošinātu Bukovsko-Dinuvas līniju, nezaudējot sakarus ar Bardejevas grupu pie Lielās Polankas, kur mēs satriecām ienaidnieka Samaras diviziju.

Virsleitnants Lukašs vairs nevarēja izturēt un piemetināja:

— Par ko tu noteikti jau pirms kara runāji ar savu apriņķa priekšnieku."

Pati nezinu, kāpēc mani šovakar tā kaitina visādas blēņas, jo īpaši citu gvelztās. Droši vien hormoni pie vainas - insulīns un kortizols, piemēram.