Man ir samērā laba atmiņa, un tas mani neizbēgami padara par nūģi. Ļoti lielu daļu (tuvu 99 procentiem) pēdējā laika lasīto un dzirdēto joku es esmu lasījusi vai dzirdējusi jau iepriekš un labi to atceros. Tāpēc man nenāk smiekli, tikai pārņem viegla neērtības sajūta.
Varbūt es vienkārši esmu ļoti, ļoti veca?
Varbūt es vienkārši esmu ļoti, ļoti veca?