Kurvjzieža kontemplācijas

Orku valstība.
Cenšos domāt par darbavietu Nr.1 - to, kurā lēni mana dzīve drūp pirmdienās, otrdienās, piektdienā - kā par grotesku pasaku valstību, iztēlē apveltot nepatīkamos personāžus ar visādām smieklīgām vizuālām un audiālām detaļām.
Tā nu man ir pufīgā, blondā orku babene, kura ik pa brīdim kā balons paceļas pie griestiem un ar svelpjošu skaņu saplok, lai atkal piezemētos, mežarūķis, kuram uzacu vietā aug milzu piepes un dusmojoties sāk tarkšķoši burzguļot gaļīgā pakakle un vēl daži mošķuļi.
Nē, es neesmu jukusi. Es sajuktu, ja mēģinātu to vidi pieņemt kā administratīvi noformātu realitāti un pati integrēties tajā.

Ā, un vēl esmu konstatējusi diezgan noteiktu sakritību - mana apmierinātība ar darbu korelē ar patrētā alkohola daudzumu. Apgrieztā proporcijā, protams.
Resp., jo vairāk mani besī kaut kas no darāmā darba satura, priekšniecības vai vides truluma utml., jo vairāk nopelnītās naudas es nodzeru, kas, protams, nav labi.

Pozitīvais un kaut cik produktīvais šodien:
1)izdevās nopirkt čigānbrunču audumu un sarunāt tikšanos ar šuvēju;
2)iemēģināju Avotu ielas ķīniešu bistro un atzinu par labu esam. Nav nekāds sloufuds, protams, un uz to arī nepretendē, taču tas, ko var dabūt par cenu robežās no 1,20 līdz 1, 70 LVL, patīkami pārsteidz un var izkonkurēt dažus Ganbeja piedāvājumus par 2-3 reizes augstāku cenu.
Bet, nu jā, runa ir par kvartālu, kurā es esmu gandrīz vienīgais cilvēks, kurš pērk tik dārgu alkoholu kā Užavas alus vai Melnais balzams.