Kurvjzieža kontemplācijas

Šārīta skrējienā domāju par to, ka tas nu ir īsts novembra koncentrāts, varētu sapildīt burkās un bundžiņās, lai pēcāk atšķaidītu tirgotu visādiem hiperaktīvajiem dienvidniekiem kā latviskās melanholijas essenci. Tik pelēks. Tik mitrs. Tik auksts un lipīgs.

Viena no pārsteidzošajām atklāsmēm - izrādās, ka volānšaļļu noslēpums ir nevis biedējoši izcilā adīšanas meistarībā, bet gan dzijā, kas īstenībā ir tīkliņš. Jūs visas to noteikti jau sen zinājāt, bet es turpināju mulst cieņā pret rokdarbniecēm, kuras spējušas ko TĀDU paveikt.

Reizēm man šķiet, ka es nodarbojos tikai ar tām lietām, kas man nepadodas. Iespējams tāpēc, ka nezinu, kas vispār man varētu padoties. Iespējams, tāpēc, ka man nepadodas nekas.