Uz nakti lasīju pastulbu krimiķi, šorīt sēžu pie rakstu darba, kurā ņirb līķi, pašai viegls nelabums kāpj no kuņģa uz augšu. Te iezvanās telefons un kāda sveša balss jautā pēc apbedīšanas biroja...
Tā kā trešdien kuslajam 4km skrējienam pievienoju 6,2 km nācienu kājām no Teikas/Juglas līdz mājām, ieskaitīju to par fiziskās slodzes dienu. Atiecīgi šodien gavēju. Pagaidām neko citu kā vien kafij arī negribas.
Svari rāda -1kg salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu.
Protams, es zinu, ka maigās svārstības 2 kg robežās manā gadījumā neko nenozīmē. Un tomēr ļoti patīkami.
Apmēram 4 nomoda stundas katru diennakti aizrit aktīvā iekšējā dialogā, vai es gribu turpināt strādāt "pamatdarbā", resp., tajā, kur iesniegta nodokļu grāmatiņa, vai tomēr nē.