Droši vien tas viss, kas šobrīd liek maniem plakstiņiem raustīties un mugurai sāpēt, kas iedzen bezmiegā un sirds aritmijā, pēc dažiem gadiem šķitīs niecību niecība, figņu figņa un vēja ķeršana.
Jāsaņemas un jāaizdzīvo līdz tam mierīgajam retrospekcijas brīdim.
Nepieciešamība turpināt uzņemt psihoanalīzi man atgādina marles saites rīšanu, lai pēc tam to atvemtu. (Jz. Kihelkonna kaut kad nesen bija ielikusi video.)
Dārgie cibiņi, ko jūs lasāt, kad jums sagribas baudāmu detektīvu? Mariņina ir pilnībā sagājusi sviestā, didaktiskie murgi par viņas personiskajām bailēm no novecošanas man uzdzen šermuļus, Nora Robertsa man neiepatikās no pirmās reizes, Agatu Kristi tā kā būtu izlasījusi. Hmmm, kāds vīrietis, atskaitot Kolbergu, Simenonu un Akuņinu, arī šim žanram pieķēries?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
