Sadodamies, lūdzu, visi rokās un dziedam: Spīguļo saulīt...
Labi, ka šodien neielija.
Vispār ar mani, bet ne ap mani šodien notika tik daudz visa kā, ka ne pastāstīt, bet nu jau acis līp ciet. Uz rītrītu paliek darbu kalns, ceru piecelties ne vēlāk par pieciem-pussešiem, arlabunakti, mīļie.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
