Kurvjzieža kontemplācijas

Izlasīju par gaidāmo ciklonu un apraudājos.
Būtu an mazliet vairāk maģiskās domāšanas, es ietu uz visām tuvējām baznīcām lūgties, es nestu asiņainus upurus undīnēm, silfiem un citiem dabas gariem, pusnaktī kaila dejotu krustcelēs, zagtu miroņu galvaskausus un darītu vēl nez ko visu. Ja tikai man būtu maza cerība, ka kaut kas no tā visa varētu piesaukt siltu, sausu vasaru.

Iecere apskriet ap kvartālu pirms gulētiešanas nevilšus izvērtās 50 minūšu ilgā skrējienā pa Maskačku, mazliet arī krastmalu, visas daudzās baznīcas, birstošie jasmīni, mežrozītes, liepas, madaras un āboliņš, gaiss silti plunkšķošs, juteklisko baudu maksimumums, vārdu sakot.