No mana saasinātā meteoroloģiskā jutīguma reizēm izrādās arī kāds labums. Viegla, narkotiskajai līdzīga eiforija no tā, ka ir vasara. No tā, ka diena bija saulaina un nebija jāsalst, no tā, ka šobrīd varu nedrebinādamās strādāt un pa atvērto logu ieplūst zaļgana gaisma, pļautas zāles smarža un putnu pirmsmiega čiepstieni. Gaisma. Siltums. Ko vairāk radībai vajag?