Kurvjzieža kontemplācijas

Ai, viedie putnuziņi, man radušās aizdomas, ka kāda neprātīga zīlīte ir ierīkojusi ligzdu koka dobumā, nepilna metra augstumā no zemes, jebšu skaļa čivināšana skan aptuveni no turienes (kaut gan te es varu kļūdīties, pagalms vipār un šis koks jo īpaši ir piečivināts no visām pusēm), un kaķi, jo īpaši Šarlote neatlaidīgi mēģina tur iebāzt ķepu. Un, ja tas tā ir - vai varētu būt, ka no visām tām ķepu bāšanām un manas ziņkārīgās lūrēšanas, zīlīte pamet ligzdu un mazuļi iet bojā?

Steigšus jātiek vaļā no pēkšņa, grūtsirdīga, nenoskaidrotas, iespējams, fizioloģiskas izcelsmes panīkuma un jāķeras pie saviem miljons darbiem. Vai arī jāiet ārā kā sienāzim saulītē parotāt.

Jāatzīst, man ļoti bieži ir gribējies, lai mani kaimiņi ir musulmaņi. Vismaz nežūpotu. Vismaz atklāti ne.